Siguldas Tautas teātris - Izrādes

MELI MEKLĒ MELI (2017)

Sat, 23 Dec 2017 10:41:00 +0000

Siguldas Tautas teātra lugas lasījums

BURVĪGIE BLĒŽI (2017)

Sat, 23 Dec 2017 10:11:00 +0000

Krāpnieku komēdija, balstīta uz patiesiem notikumiem. 6 asprātīgas epizodes par pasaules elegantākajiem krāpniekiem pagājušā gadsimta 25.-50 gados Francijā… Luga veidota pēc patiesiem naudas, dārglietu un mākslas darbu izkrāpšanas gadījumiem, kas risinājušies pagājušā gadsimta pirmajā pusē.

“Kāpēc mēs esam diezgan iecietīgi pret krāpniekiem? Varbūt tāpēc, ka mums pašiem patīk būt apkrāptiem?

Ak! Nepretojieties, mums patīk būt apkrāptiem! Paskatieties uz burvjiem, iluzionistiem un kāršu triku meistariem! Ja jūsmojat par pīķa dūža pazušanu un brīnumaino kārava desmitnieka pēkšņo atgriešanos, tas tāpēc, ka dziļi sirdī jūsos snauž apslēpts krāpnieks.

Brīdī, kad mēs saprotam, ka meli dažkārt ir nepieciešami, mēs apzināmies arī mūsu iecietību pret lieliem krāpniekiem. Viņi ir ne tikai blēži, viņi ir... nepārspējami! Atjautīgi! Drosmīgi! Viņi ir Lielie Mahinatori, kuri uzdrošinās riskēt un bieži vien arī vinnē! Viņi ir nepārspējami savā fantastiskajā izdomā un drosmē to visu tiešām realizēt. Viņi nekavēdamies izmanto mūsu vājības, mūsu godkāri, mūsu iedomību, protams, arī mūsu naivumu, bet dažkārt – mūsu pašu sliktos nodomus un – „iekrīt tas, kurš grib iegāzt” un tā ir blēdīšanās augstākā virsotne, krāpšanās šedevrs un savā ziņā pat laba skola. ” par lugu saka Lelde Stumbre.

Norises vietas: juvelierveikali, mākslas galerija, kuģa klājs, zīlnieces salons, policijas iecirknis.

Režisore - Ārija Liepiņa – Stūrniece
Māksliniece - Evita Rusova
Mūzika - franču šansonetes

Sešas leģendāras krāpšanas vienā amizantā Leldes Stumbres komēdijā “Burvīgie blēži” divos cēlienos!

Bilžu galerija

VAJADZĪGS MELIS (2016)

Sat, 23 Dec 2017 10:05:00 +0000

”Solījumus dot taču nav nekāda māksla. Nu kā var nesolīt?”

Klāt novembris, kas latviešiem ir tāds kā pārdomu mēnesis. Mēs – Siguldas Tautas teātra kolektīvs, aicinot uz „Vajadzīgs melis” pirmizrādi, kas iestudēta pēc grieķu dramaturga D.Psafasa lugas motīviem, aicinām ne tikai uz pārdomām, bet arī uz drosmīgu reakciju – ironiju, smiekliem un noraidījumu , atpazīstot izrādes personāžu domāšanā un rīcībā klaju cinismu un melus, ar ko slimo Latvijas politiskā elite.

Bieži mēdzam uzdot jautājumu gan paši sev, gan līdzcilvēkiem: ”Kas notiek ar pasauli? Kā risināsies un cik tālu pasaules varenie ļaus notikt lietām un notikumiem, kuri mūs ved postā? Ar ko tas viss beigsies?”

Taču vēl aktuālāks ir kļuvis jautājums: ”Kas notiek Latvijā?”, jo diendienā pārliecināmies, kā raksta Gundega Repše: "Meli ir absolūta Latvijas ikdiena. Tas rada norūpējušos vaigu, zināmu skepsi un bezcerību par to, kā var veidoties Latvijas nākotne dažādās sarežģītās politiskās situācijās, kas var draudēt. Meli mūsu sabiedrībā nekad nav tikuši nicināti. Mums vispār ir tāda īpatnēja vērtību sistēma - mēs mīlam fantomus, burbuļus, kas ir mūsu veiksmes stāsti, kuri balstīti pilnīgos melos. Ir daiļi vārdi, ārišķība, neskarot to, kas notiek ar parastiem cilvēkiem īstenībā. Un pret šiem meliem nav riebuma. Mēs cienām mahinatorus, intrigu vērpējus, shēmotājus.

Latvijā par meliem pieķerti politiķi nekad nav pat atvainojušies, atšķirībā no citām valstīm, kur politiķi par meliem demisionē."

Aicinām kļūt par lieciniekiem situācijai, kādu pats mērķtiecīgi radījis un piedzīvo ievēlētais deputāts Ainārs Rapsis. Lai taptu ievēlēts, priekšvēlēšanu laikā cilvēkiem ir solītas visneticamākās lietas: „ Solījumus dot taču nav nekāda māksla. Nu kā var nesolīt?”. Taču pienāk laiks, kad solījumi jāpilda, bet tas nekādi nav iespējams. Tad nu sākas skarbas problēmas. Izrādās, ka vienīgā izeja rodama, sameklējot vēl lielāku meli un mahinatoru, nekā pats, lai kaut uz brīdi glābtos no atbildības.

Siguldas Tautas teātra pirmizrāde „ Vajadzīgs melis” notiks 20.novembrī plkst. 17.00 Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centra ēkā, Raiņa ielā 3 ( vecajā autoostā ). Esat laipni lūgti viesoties deputāta Aināra Rapša namā!

Paldies par atbalstu Siguldas novada Domei un Kultūras centra darbiniekiem!

STT režisore Ārija Liepiņa – Stūrniece.

Vērtējums par Siguldas Tautas teātra iestudējumu „Vajadzīgs melis”

Literārā materiāla izvēle šajā gadījumā jāatzīst par ļoti veiksmīgu. D. Psafasa luga, pēc kuras motīviem tapusi izrāde, Latvijā praktiski nav pazīstama un ar īpašām literārām vērtībām neizceļas. Taču režisore kopā ar kolektīvu veikusi tik pamatīgu lokalizēšanas un pārveides darbu, ka luga šķiet tieši patlaban un par Latvijas situāciju, akūtajām problēmām uzrakstīta. Šobrīd pat mūsu profesionālajos teātros nav otra tāda iestudējuma, kas tik atklāti un asi – lai arī ar komēdijiskas formas palīdzību – runātu par mūsu politiķu un valstvīru iedibināto tukšo solījumu un melu „sistēmu”.
(10 punkti)
Literārā materiāla izvēle šajā gadījumā jāatzīst par ļoti veiksmīgu. D. Psafasa luga, pēc kuras motīviem tapusi izrāde, Latvijā praktiski nav pazīstama un ar īpašām literārām vērtībām neizceļas. Taču režisore kopā ar kolektīvu veikusi tik pamatīgu lokalizēšanas un pārveides darbu, ka luga šķiet tieši patlaban un par Latvijas situāciju, akūtajām problēmām uzrakstīta. Šobrīd pat mūsu profesionālajos teātros nav otra tāda iestudējuma, kas tik atklāti un asi – lai arī ar komēdijiskas formas palīdzību – runātu par mūsu politiķu un valstvīru iedibināto tukšo solījumu un melu „sistēmu”.
(10 punkti)
Režisora darbs pelna vislielāko uzslavu, jo Ārijai Liepiņai-Stūrniecei izdevies saliedēt ansambli, ko veido atšķirīgas aktieriskās pieredzes un dažādu vecuma grupu dalībnieki. Izrādes pamatdoma, iestāšanās pret „melu kultūru”, tās „virtuoziem” un politiķu savtīgumu pausta skaidri, iestudējums rit raitā, dinamiskā temporitmā, neļaujot atslābt skatītāja uzmanībai. Katram no tēliem atrasta sava krāsa un intonācija, kas kopumā rada izteiksmīgu sabiedrības mikromodeli/šķērsgriezumu. Lai gan izrāde veidota pēc situāciju komēdijas principiem, darbībai attīstoties, aizvien vairāk ir jūtama šīs ikdienišķās komēdijas skumjā, sāpīgā odere: valstī, kur zeļ „meļu kultūra”, ir apdraudēta ne tikai pilsoņu sirdsapziņa un ētika, bet arī valstiskie principi.
(10 punkti)
Aktieru darbs atstāj sabalansēta un varoša ansambļa iespaidu, lai arī dažbrīd bija jūtams pirmizrādes satraukums un vērojama viena otra neveiklība. Pārliecinoši ir galveno lomu atveidotāji – gan Ingo Segliņa kustīgi šaudīgais deputāts Ainārs Rapsis, kas raisa nepārprotamas asociācijas ar ekspolitiķi Eināru Repši, gan veiklais „meļu karalis” Juris Laipiņš Gata Dzērves-Tāluta precīzajā atveidā, gan Indra Osīte deputāta sievas lomā, kuras tēls valdzina ar siltu sievišķību. Ingūna Millere atradusi īpatnu gaitu un krāsas kalpones Sofijas lomai, spējot to pārvērst par īstu „izrādes odziņu” un iezīmēt savu mikrosižetiņu. Tipiskus, iezīmīgus tēlus un raksturus rada Ainārs Andžāns šveicara un miesassarga Bargmaņa lomā, Marģers Skudra kā tukšo solījumu sistēmas upuris, Edžus Segliņš kā Rapšu ģimenes draugs, Ginta Riekstiņa kā kabarē dejotāja Marlēna (pagaidām gan vēl nedaudz pārspilgtinot izteiksmes līdzekļus) un citi.
(8 punkti)
Scenogrāfija/vizuālais noformējums, ko veidojusi jaunā māksliniece Evita Rusova, ir vizuāli atbilstošs un funkcionāli ērts. Ar nedaudzām mēbelēm, trāpīgi izvēlētiem interjera priekšmetiem un lietām radīta it kā neitrāla, bet tomēr konkrēto norises vietu precīzi raksturojoša vide, kur izvērsties aktieru darbībām. Tas, ka skatītāju rindas atrodas tik tuvu spēles laukumam, rada papildus efektu izrādes iedarbībai, jo skatītāji jūtas tieši iesaistīti visā notiekošajā.
(9 punkti)
Izrādes koptēls ir vienots, nesadrumstalots un iedarbīgs. Tā radīšanā būtiska nozīme ir arī piemērotai mūzikai (no UNIMENTAL) un tērpiem (piemēram, Dženijas zaļganzilais/ jūraszaļais tērps ir vienkārši izcils). Iestudējums, lai arī ārēji it kā vieglā formā, uzstāda nesaudzīgu diagnozi mūsu sabiedrībai un runā par vissasāpējušākajiem mūsu dzīves jautājumiem, jo ar šķietami nevainīgiem meliem, kā zināms, sākas visas lielākās nelikumības un krāpšanas. Ar šo iestudējumu Siguldas Tautas teātra kolektīvs apliecina savu māksliniecisko briedumu, ieinteresētību un spēju runāt par problēmām, ar ko saskaramies katru dienu un kas ir patiesi būtiskas. Izrāde „Vajadzīgs melis” noteikti ir pelnījusi tikt izvirzīta uz nākamo reģionālās skates kārtu un, cerams, tiks nominēta arī kā viena no Gada labākajām izrādēm.
(9 punkti)
Kopējais vērtējums: 46 punkti.
Teātra kritiķe Guna Zeltiņa

GALMA GLEZNOTĀJS (2015)

Sat, 23 Dec 2017 10:04:00 +0000

23.maijā plkst.16.00 Siguldas novada Kultūras centrā notiks Siguldas Tautas teātra pirmizrāde masku spēlei četrās ainās „Galma gleznotājs” (Anšlavs Eglītis). Autors par izrādi teicis: „Ņēmos sacerēt romantisku pārpratumu spēli – „brīvi” saistītu ar Leonardo da Vinči dzīves posmu Milānas hercoga galmā. Likās patīkami padarboties ap šo fantastiski daudzpusīgo un diezgan noslēpumaino renesanses meistaru”.

Eglītis tēlo dievišķīgas dzirksts apmirdzēto Leonardo da Vinči un viņa skolnieku Frančesko, kuri, 1482.gadā, paša Milānas hercoga Lodoviko Sforcas aicināti, no Florences ierodas Milānas galmā. Lionardo (lugā izcilā meistara vārds ir ar šīm mazajām izmaiņām) jākļūst gan par galma gleznotāju, gan par pils, dārzu un pašas Milānas pārveidotāju – pilsētai un galmam jātop pirmajiem Itālijā un visā pasaulē. Taču abu jauno cilvēku ierašanās satracina gan hercogieni Beatriči, gan veco galma gleznotāju Graciadio. Ir noprotams, ka Beatriči un Lionardo saista kāds noslēpums, kādas īpašas attiecības, kuras sakņojas pagātnē.

Ļaudis, vēlēdamies izdibināt citu noslēpumus, vēlēdamies apmierināt savu egoismu un jebkuriem līdzekļiem saglabāt savu statusu sabiedrībā, uzdodas par citiem cilvēkiem, piesavinās cita vārdu. Rodas virkne intrigu, kuras tiek skaidrotas asprātīgos dialogos. Taču jautājums saglabājas – vai tiešām ir jānomaina savs vārds, sava patība, uzdodoties par citu. Ko iegūstam (ja iegūstam) un ko zaudējam, pat nododam.

Siguldas Tautas teātra aktieri cer, ka 23.maija pēcpusdiena Siguldas novada Kultūras centrā kļūs par interesantu, intriģējošu piedzīvojumu Milānas galmā kopā ar Lionardo, Beatriči un citiem galma iemītniekiem.

Biļešu iepriekšpārdošana notiek Siguldas novada Kultūras centra biļešu kasē.
Biļešu cena – 2,50 eiro, ID karšu īpašniekiem – 2 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas Tautas teātra režisore
Ārija Liepiņa-Stūrniece

----------------------------------------------------

2015-11-30

Siguldas Tautas teātrim augstākais novērtējums skatē

28.novembrī notikušajā Siguldas novada amatierteātru skatē visaugstāko vērtējumu – 48,5 punkti no iespējamajiem 50 - ieguva Siguldas Tautas teātris ar A.Eglīša lugas „Galma gleznotājs” iestudējumu. Žūrija īpaši atzīmēja Ārijas Liepiņas-Stūrnieces režisores darbu, Evitas Rusovas izrādes māksliniecisko noformējumu un Gata Dzērves aktierisko veikumu Lionardo lomā.

Skate bija pirmais posms Latvijas amatierteātru iestudējumu skatei „Gada izrāde 2015”. Trīs iestudējumus Siguldas pagasta Kultūras namā un Siguldas novada Kultūras centrā vērtēja Gulbenes Tautas teātra režisore, Latvijas amatierteātru nozares padomes locekle Edīte Siļķēna un režisors un scenogrāfs Ints Sedlenieks. Ceļazīmi startam nākamajam posmam – dalībai reģionālajā skatē, kas notiks 2016.gada 14.februārī Lielvārdē, – saņēma Siguldas Tautas teātris.

Siguldas novada Kultūras pārvaldes

vadītājas vietniece

Inga Krišāne

----------------------------------------------------

UNIMENTAL mūzika no izrādes:
Atskaņot

MANTOJUMS. ARĪ TĀ. (2013)

Sat, 23 Dec 2017 09:20:00 +0000

Dzejas teātra izrāde „Mantojums. Arī tā”

STT repertuārā 2013. - 2017.gada sezonai

Pirmizrāde 2013.gada 9.novembrī

Dramatizējuma autore un režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece

Scenogrāfe Austra Hauks

Ko nozīmē šodien būt patriotiem? Vispirms tā ir piederības izjūta. Mēs mīlam šo zemi tāpēc, ka tā ir mūsu. Varbūt kādā brīdī esam uz to dusmīgi, bet, vienalga, tā ir mūsu zeme un mūsu valsts. Bez patriotisma un nacionālisma mums draud izšķīšana starp citām tautām un valstīm.

„Mantojums. Arī tā” – tā ir dzejas izrāde, kurā radošais kolektīvs meklē atbildes uz jautājumiem, kādi bijuši cilvēki, kuri devās asinspirtī, lai cīnītos par brīvu Latviju. Kādi likteņa līkloči un laika pārbaudījumi, kādi sapņi un vēlmes vadījušas latviešus dažādos laikos? Kuras ir tās vērtības, pie kurām turēties un smelties spēku, cerību, gudrību, izturību? Izrādē ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem atbildes tiek meklētas kopā ar skatītājiem…

Iestudējumā darbojas:

Elza Alberiņa*, Elza Osmane*, Ginta Riekstiņa, Inga Alviķe, Ingūna Millere, Karīna Šveicere*, Aigars Jakupāns, Edgars Stučka, Guntis Kursišs*, Juris Gornavs, Marģers Skudra, Uldis Baltruks.

* Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Teātra studijas un Teātra nodaļas audzēkņi

DIVAS LOTIŅAS (2012)

Sat, 23 Dec 2017 09:19:00 +0000

Ē.Kestners. „Divas Lotiņas”

Pirmizrāde 2012.gada 4. novembrī.

Režisore Ārija Liepiņa – Stūrniece

Dramatizējuma autore – Ārija Liepiņa – Stūrniece

Scenogrāfe – Anita Znutiņa – Šēve

Komponists – Valdis Zilveris

Izrādes darbība notiek Vīnē un Minhenē mūsdienās.

Ar „Divām Lotiņām” teātris turpina risināt pieaugušo un bērnu attiecību tēmu, kas tika aizsākta iepriekšējā Siguldas teātra iestudējumā „Pollianna”…

Luīze un Lote iepazīstas brīvdienās, un jau drīz meitenes saprot, ka ir dvīņumāsas, kuras drīz pēc dzimšanas izšķirtas. Lai noskaidrotu, kāpēc viņu vecāki šādi izrīkojās, meitenes izdomā plānu – viņas samainīsies vietām! Protams, tas noved pie daudzām komiskām situācijām, jo, kaut arī pēc skata līdzīgas, Luīze un Lote ir ar dažādiem raksturiem, paradumiem un interesēm. Taču prieku par jauniepazītajiem vecākiem pamatīgi sabojā Lotes atklājums – viņas tēvs ir nolēmis vēlreiz apprecēties. Izrādās, ka arī tēva izredzētā Irēne nav ar pliku roku ņemama, taču – ko gan var izdarīt pat visrūdītākā sabiedrības dāma pret dvīņumāsu spēku un izdomu?

Turpmākie izrādes notikumi jautrā un asprātīgā veidā stāsta par to, kā pieaugušie veido savas attiecības, cenšoties iekārtot veiksmīgu dzīvi, taču bērnu klātbūtne šajos notikumos ienes negaidītu risinājumu…

Lomās:

Teicējas:

Ingūna Millere
Ginta Riekstiņa

Lote – Elza Alberiņa

Luīze – Lauma Vilciņa

Māte, Luīzlote Kernere – Inga Alviķe

Tēvs, Ludvigs Palfijs – Aigars Jakupāns

Irēne Gerlaha – Inta Janule

Rēzija, kalpone – Evija Kalniņa

Gabeles kungs, gleznotājs – Andrejs Baiža

Štrobla kungs, ārsts – Marģers Skudra

Linnekogeles jaunkundze, skolotāja Minhenē – Biruta Kudiņa

Žurnāla galvenais redaktors Bernavs – Edgars Stučka

Vasaras nometnes vadītājas:

Muteziusa kundze – Evija Kalniņa

Ulrikas jaunkundze – Kristīne Štikāne

Stefa – Amanda Agnese Arnicāne

Izrāžu arhīvs

2012.gadā:

4.novembrī Siguldā

10.novembrī Līgatnē

9.decembrī Krimuldā

2013.gadā:

19, janvārī Siguldā

26. janvārī Zvejniekciemā

3. februārī Straupē

23. februārī Limbažos

29. jūnijā Morē 2. augustā Limbažos (Starptautiskajā Teātru festivālā "Spēlesprieks 2013")

POLLIANNA (2011)

Sat, 23 Dec 2017 09:06:00 +0000

Atsauksmes par izrādi:

Eleonora H. Portere. „Pollianna”

STT repertuārā 2011., 2012.gadā

Pirmizrāde 2011.gada 5.jūnijā

Dramatizējuma autores: Maija Vilka un Ārija Liepiņa–Stūrniece

Režisore: Ārija Liepiņa–Stūrniece

Scenogrāfe: Anita Znutiņa–Šēve

Komponists: Valdis Zilveris

"Pollianna" ir izrāde, kas skatītājiem liek raudāt, smieties, līdzpārdzīvot un, galvenais, apzināties, ka tas ir fantastiski - dzīvot! Dzīvot un prast PRIECĀTIES par to!

Laiks, kurā visi dzīvojam, nu jau nešaubīgi ir kļuvis par lielu pārbaudījumu pilnīgi visās dzīves jomās. Arī laiks un vide, kurā dzīvo mazā Pollianna, ir visai skarbs. Tā ir Amerika 19., 20.gs. mijā. Notikumi, kuri kardināli izmaina meitenītes dzīvi, ir nesaudzīgi. Viņa zaudē visu savu ģimeni. Tāpēc tik pārsteidzoša, dažkārt aizkustinoša un pat neticama kļūst Polliannas priecāšanās spēle, kuru tēvs meitēnam iemācījis, lai rastu spēku pārvarēt dzīves grūtumus. Pollianna priecājas par visu, ko sauc par „dzīvošanu”, un pamazām visi cilvēki, pat sevi visvairāk nocietinājušie, lēnām un ar grūtībām mainās, atverot savas sirdis viens otram, dzīvespriekam un darītpriekam. Tā ir vienkārša, bet vieda dzīves gudrība, kuras vēstniece un īstenotāja ir 11 gadīgs bērns.

Cilvēka dabā ir grūtībās ļauties notikumu straumei un nepiepūlēt sevi, lai saskatītu ko priecīgu, dzīvi apliecinošu. Tādēļ Polliannas piemērs īpaši šodien ir tik svarīgs un spēcinošs.

Izrāde tiek spēlēta pašu mājās, Siguldā, bet pārsvarā - izbraukumos dažādās Latvijas vietās. Šis iestudējums skatāms tikai telpās!

Lomās – Siguldas Tautas teātra aktieri, kā arī bērni un jaunieši no teātra studijas Mākslu skolā „Baltais flīģelis”:

Pollianna, 11 gadus veca meitenīte – Elza Alberiņa vai Madara Križeveca

Mis Pollija Haringtone, Polliannas krustmāte – Inta Janule

Nensija, Mis Pollijas kalpone – Ginta Riekstiņa

Džons Pendeltons, veca, bagāts vientuļnieks – Helmuts Brasovs

Tomijs Hiltons, ārsts – Aigars Jakupāns

Pols Fords, mācītājs – Uldis Baltruks

Vecais Toms, dārznieks – Edgars Stučka

Timotijs, zirgu puisis – Edgars Žukovskis vai Oskars Vīksne

Misis Snova, kaimiņiene – Ingūna Millere

Millija, viņas meita – Klinta Keviša vai Madara Križeveca

Džimmijs, zēns – Ralfs Hāns

Labdarības biedrības dāmas –

Inga Alviķe
Ingūna Millere
Iveta Bērziņa
Kaija Linde

Puķu pārdevēja - Madara Križeveca vai Elza Alberiņa

Avīžpuika – Rūdolhs Plūme

„Polliannas” izrāžu arhīvs:

2011.gadā:
5. jūnijā Siguldā
10. septembrī Morē
18. septembrī Limbažos (Starptautiskajā Teātru festivālā "Spēlesprieks"")
1. oktobrī Siguldā
5. novembrī Mālpilī
10. decembrī Allažos

2012.gadā:
22. janvārī Siguldā
5. februārī Zvejniekciemā
4. martā Mālpilī
29. aprīlī Blomē
2.decembrī Siguldā
23.decembrī Līgatnē

2013. gadā:

1.aprīlī Straupē
20.aprīlī Ropažos

ZIŅĢU JEŠKAS UZVARA (2010)

Sat, 23 Dec 2017 09:06:00 +0000

Atsauksmes par izrādi:

A.Upīts. „Ziņģu Ješkas uzvara”

STT repertuārā 2010., 2011. gadā

Pirmizrāde 2010.gada 6. jūnijā

Režisore Ārija Liepiņa - Stūrniece

Māksliniece Anita Znutiņa – Šēve

Komponists Valdis Zilveris

„Ziņģu Ješkas uzvara” ir izrāde, kura ir ļoti zīmīga tieši Siguldas Tautas teātrim, jo Siguldā bijusi uzvesta vairākkārt dažādos laikos un dažādu režisoru vadībā un ir vispopulārākā, visvairāk spēlētā STT izrāde. Tādēļ, kad 2009. gada rudenī Siguldas Tautas teātrim nomainījās mākslinieciskā vadība un par režisori sāka strādāt Ārija Liepiņa-Stūrniece, šajā kolektīvam tik nozīmīgajā kārtējā pagrieziena brīdī kopīgi tika izlemts iestudēt tieši šo izrādi, bet – jau „jaunās skaņās”.

Stāsts par Ješku ir vienkāršs – jauns, parasts un diezgan trūcīgs lauku saimnieks savas vieglprātīgās dabas dēļ ir „uzķēries” uz slīpētas un šarmantas Rīgas afēristes izmestā āķa un ir uzaicinājis šo dāmu pa vasaru pie sevis laukos. Taču rīdzinieces – „tās šmuces” – dēļ Ješkam sākas visādas problēmas – gan ar naudu, kas pēkšņi sāk kust un pazust kā pērnais sniegs, gan ar saimniekošanu, gan tiek sabojātas Ješkas attiecības ne tikai ar paša māsu, bet arī ar visiem kaimiņiem un sen iecerēto bagāto kaimiņmāju saimniekmeitu…

„Es eju tur, kur ir, ko dabūt. Kamēr būs auni pasaulē, tamēr netrūks arī, kas viņus cērp,” tā Lonija.

„Ar tevi ir viena samežģīta būšana,” tā Skulte.

„Man tas ir īsi: blauks un aiziet!” – tā Ješka.

„Blamierēties es nevaru. Nebijis viņš tāds prakvasts. Tāds balbaks!” – Klūga.

„Tagad pēdējais laiks – no vārdiem pie darbiem. Miljoni būs – es zinu! Ministriem tās lielās algas nost! Deputātiem nost! Direktoriem nost! Ierēdņiem nost! Slimokasēm nost!” Jakstiņš.

Laiki mainās, bet vai maināmies mēs, mūsu savstarpējās attiecības, vēlme jebkuriem līdzekļiem stāvēt pāri citiem? Šoreiz droši var apgalvot – šī iestudējuma darbības laiks nav Latvijas 30. gadi, kā tas ir A.Upīša lugā, bet tas ir tagadne, mūsdienas, jo gluži neticami te atrodam paralēles ar to, ko piedzīvojam šodien. Un attēls, kuru kā spogulī ieraugām pretī, nav glaimojošs… Tādēļ radošā grupa un režisore par šo iestudējumu saka: „Lūkosim pasmieties, lai taptu skaidrāks prāts un vieglāka sirds.”

Šis STT iestudējums spēlējams gan telpās, gan brīvdabā!

Lomās:

Ziņģu Ješka – Aigars Jakupāns

Otīlija, viņa māsa – Ginta Riekstiņa

Lonija Paceplītis, Ješkas saimniece no Rīgas – Inta Janule

Klūga, vecsaimnieks, Ješkas kaimiņš – Edgars Stučka

Klūgu mamma – Inta Kaķīte

Ludmila, viņu meita – Inonanta Millere

Sofija, Klūgu kalpone, latgaliete – Alise Liepiņa

Salmiene, piedzīvotāja Klūgās – Inga Aleksandrova vai Ingūna Millere

Barons Volfs, jaunsaimnieks – Uldis Baltruks

Skulte, viņa rentnieks – Andrejs Baiža

Uga Jakstiņš, vietējais sabiedriskais darbinieks, žurnālists – Helmuts Brasovs

Pavļukevičs, vietējais fotogrāfs – Edgars Žukovskis

Uguntiņa, viņa palīdze, „miss Pudriķi” – Elīna Aleksandrova vai Alise Liepiņa

„Ziņģu Ješkas uzvaras" izrāžu arhīvs:

2010.gadā:

6. jūnijā Siguldā,
20. jūnijā Krimuldā
13. augustā Inčukalnā
14. augustā Mālpilī
13. novembrī Lēdurgā
27. novembrī Līgatnē
19. decembrī Siguldā

2011.gadā:

26. februārī Limbažos
13. martā Raganā
18. martā Allažos
20. martā Tukumā

TĀ GRIBAS DZĪVI APGAISMOTU... (2009)

Sat, 23 Dec 2017 09:05:00 +0000

Muzikāli poētisks uzvedums „Tā gribas dzīvi apgaismotu…”

STT repertuārā 2009., 2010., 2011.gadā

Pirmizrāde 2009.gada 12.decembrī

Režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece

Tuvojas Ziemassvētki, kas pilda mūsu sirdis ar gaišu prieku. Bet šis ir arī pārdomu laiks, kad mēdzam palēnināt ikdienas soli un atlicināt brīdi sev un saviem mīļajiem.

Siguldas Tautas teātris un mūziķi Valda un Dainis Garūti aicina uz kopdarbu - muzikāli poētisko uzvedumu „Tā gribas dzīvi apgaismotu…”

Iestudējumā aktieri runā latviešu un ārzemju autoru dzeju un prozas darbu fragmentus, kas modina gaišām pārdomām par laiku, kurā dzīvojam, par mums pašiem un par garīgām vērtībām, kas tik svarīgas vienmēr, bet jo īpaši Ziemassvētku laikā… Īpašu noskaņu rada veselums – vārdi un mūzika, skaistāko pasaules klasikas skaņdarbu un dzejas apvienojums.

Piedalās:

STT aktieri - Andrejs Baiža, Liene Zelča, Alise Liepiņa, Inta Janule, Aigars Jakupāns, Edgars Žukovskis, Vija Bērziņa, Inga Alviķe, Edgars Stučka, Ginta Riekstiņa, Ingūna Millere, Inga Aleksandrova, Elīna Aleksandrova, Uldis Baltruks, Helmuts Brasovs, Kaspars Zandbergs, Inonanta Millere, Evija Kalniņa, Iveta Bērziņa
mūziķi – Valda Garūta (klavieres) un Dainis Garūts (saksofons, klarnete, stabule)

Iestudējuma izrāžu arhīvs:

2009.gadā

12.decembrī – Siguldā

2010.gadā

5.decembrī – Ulbrokā
25.decembrī – Lēdurgā

2011.gadā

19.decembrī – Siguldā

ZIEMSVĒTKI SILMAČU MĀJĀS (2008)

Sat, 23 Dec 2017 09:03:00 +0000

Ziemassvētku dzejas uzvedums „Ziemsvētki Silmaču mājās”

STT repertuārā 2008. gadā

Pirmizrāde 2008. gada 13. decembrī

Režisors - Arturs Bērziņš,

Režisora asistente - Ārija Liepiņa-Stūrniece

Scenārija autore - Inga Alviķe

Sniegi krīt…

sniegi krīt…

uzglezno pasakas…

( S. Kaldupe.)

„Ziemsvētki Silmaču mājās” ir visa kolektīva radošs kopdarbs pēc pašu veidota scenārija. Iestudējums veidots kā turpinājums STT izrādei „Skroderdienas Silmačos” – darbojas jau visi zināmie „Skroderdienu…” tēli, kuri šajā uzvedumā sākuši dzīvot paši savu dzīvi un kurā katrs STT aktieris turpina atveidot savu „Skroderdienu…” lomu. Šī iestudējuma darbība notiek jau zināmo Silmaču māju lielajā saimes istabā, bet – pusgadu PĒC skroderdienu beigām – Ziemassvētku vakarā.

Tātad –

Antonija ar Dūdaru visu saimi vada kā saimnieki, taču šovakar nav mājās, jo šajos Ziemassvētkos abi nolēmuši apciemot radus Kurzemē; Elīna un Aleksis bauda kopīgo laimi, joprojām it kā nespējot tai noticēt; Zāra un Joske – priecīgi par gaidāmo ģimenes pieaugumu; Auce un Pičuks auklē jau pusgadu vecu puisēnu;

sievas – Bebene, Pindacīša – un Pindaks kopīgi piepalīdz saimes darbos; tikpat trakulīgi un bezbēdīgi kā skroderdienās ir jaunieši – Kārlēns, Rūdis un Ieviņa; vecais Ābrams dzīvo pats savu dzīvi, bet Ziemassvētku laikā ierodas pie savējiem - Silmačos…

Uzvedumā tiek izdzīvots Ziemassvētku gaidīšanas laiks un svētku vakars. Un tas viss atklāj, kādas, pēc STT radošā kolektīva domām, varētu būt „Skroderdienu…” ļaužu attiecības pēc pusotra gada...

R.Blaumaņa lugas tekstus nomainījusi Ziemassvētku dzeja – izmantoti J.Ziemeļnieka, J.Jaunsudrabiņa, Raiņa, K.Skalbes, R.Blaumaņa, J.Poruka, A.Saulieša, O.Lisovskas teksti un tautasdziesmas. Viss dzejā, mūzikā un izdzīvotās tēlu attiecībās…

Piedalās – viss (gandrīz) „Skroderdienu Silmačos” radošais kolektīvs:

Inga Alviķe, Inta Janule, Andrejs Baiža, Inta Kaķīte, Kaspars Zandbergs, Ainārs Andžāns, Lauris Melkers, Edgars Stučka, Inonanta Millere, Andis Cielēns, Edgars Žukovskis, Vija Bērziņa, Linda Poševa, Elīna Aleksandrova.

„Ziemsvētki Silmaču mājās” izrāžu arhīvs –

13.12.2008. Siguldā