Vēsture

Par teātra pirmsākumiem Siguldā var runāt jau kopš 1880. gada, kad te  tiek nodibināta labdarības biedrība, kas 1908.gadā pārtop par biedrību „Vidzemes Šveice” un ar kuras darbību sākas teātra spēlēšana Siguldā. Tās dibinātāji - Mārtiņš Ertners, vēlākās Dailes teātra režisores un kustību konsultantes Felicitas Ertneres tēvs, Kārlis Zemlers u.c. Biedrība regulāri divas trīs reizes gadā rīkojusi teātra izrādes, pirmās izrādes bijušas tādas lugas kā Ādolfa Alunāna „Lielpils pagasta vecākie”, Kārļa Kalniņa „Mednieki” u.c.

1900.gadā Siguldā tiek uzcelts īpašs teātra nams, kas sākotnēji darbojas kā vasaras teātris un tiek nosaukts  - teātris „Arkādija”. Tā telpas, kā tolaik raksta laikraksts „Dienas Lapa”, bijušas visai plašas, „zāle ierīkota priekš 800 skatītājiem” un bijusi plašākā izrīkojumu un teātra izrāžu telpa Siguldā 20.gs. sākumā. Diemžēl šī ēka mūsdienās nav saglabājusies. Ar darbību Siguldas teātrī  20.gs. sākumā un 20.-30.gados saistīti tādi teātra profesionāļi kā operdziedātāja Vilma Egliņa-Nāra, aktrises Tija Banga, Paula Baltābola, kustību režisore Felicita Ertnere, nedaudz - arī režisors Pēteris Lūcis.

(foto - Siguldas teātra aktieri pēc lugas "Precības Ķipīšos" 1938. gada 31. decembrī)

40.-70. gados teātra kolektīvs ik pa laikam tiek pārdēvēts un nes dažādus nosaukumus. Teātra darbība saistās ar tādiem režisoru vārdiem kā Vilma Mača, Vilma Barisa, Uldis Deisons, Osvalds Krēsliņš, Osvalds Lūciņš, Arnolds Stemps, Arturs Bērziņš, Eduards Treimanis, Solveiga Riekstiņa. Tieši režisora Eduarda Treimaņa vadībā 1977.gadā ar iestudējumu Viktora Rozova „Bez mīlestības nedzīvojiet!” Siguldas teātris izcīna un visus turpmākos gadus nes Siguldas Tautas teātra goda nosaukumu. Nozīmīgākie iestudējumi šajā laikā – Andreja Skaiļa „Muzikanti, kāzu valsi!”, Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi”, Moljēra „Skopulis” un A.Upīša „Ziņģu Ješkas uzvara”.

80.-90. gadi teātrim Siguldā saistāmi ar vārdiem – panākumi un krīze…Vai sekos atdzimšana?

80.gados ir ļoti aktīva teātra mākslinieciskā darbība ar kvalitatīviem iestudējumiem,  daudziem izbraukumiem, - taču viens pēc otra mainās daudzie viesrežisori: Irēna Jasliņa, Jānis Cekuls, Gunārs (Gunnars) Treimanis, Osvalds Lūciņš. Kolektīvs izjūt spēcīga līdera – vadītāja, režisora trūkumu. 1995. gadā tiek nospēlēta Siguldas Tautas teātra pēdējā izrāde, un kolektīvs izirst.

Seko 11 klusuma gadi…

Ideja par teātra atdzimšanu sāk izskanēt tikai 2006. gada rudenī, kad režisora Artura Bērziņa doma par teātra atjaunošanu Siguldā rod atbalstu, un 2007.gada pavasarī, tieši Siguldas 800-gades pasākumu ietvaros, teātra entuziastu grupa Ingūnas Milleres vadībā iestudē fragmentu kompozīciju no Raiņa lugas „Mīla stiprāka par nāvi”,- taču īsti par teātra atdzimšanas gadu uzskatāms 2008.gads, kad Arturs Bērziņš atkal ir sapulcējis tik plašu aktieru ansambli, ka, pēc teātra kritiķes Gunas Zeltiņas  vērtējuma, Siguldas teātra dzīvē notiek „sprādziens, īsta teatralitātes eksplozija” - R.Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” iestudējums, kuru atzinīgi novērtē gan skatītāji, gan teātra kritiķi. Tāpēc atzinīgi vērtējams A.Bērziņa nopelns - tas, ka viņš kā Fēnikss Siguldas teātri „uzcēla no pelniem”, taču pats tā vadību drīz nodeva citiem…

(foto - atjaunotais STT kolektīvs 2008. gadā)

Kopš 2008. gada Siguldas Tautas teātris ir atdzimis pēc 11 klusuma gadiem un šobrīd radoši darbojas Siguldas novada Kultūras centra paspārnē”.

Teātra režisore kopš 2009. gada ir Ārija Liepiņa-Stūrniece. 


Siguldas Tautas teātra filozofiju – stabili, radoši un laikmetīgi – atklāj atjaunotais logo:

aplis ar tajā ietvertajām maskām un specifisko S!guldas Tautas teātra nosaukuma rakstību tajā simbolizē:

- prožektoru gaismas kūli uz teātra skatuves,

- atsauci uz STT senatnē, uz tā zudušo emblēmu,

- piederību mūsdienīgajai Siguldai,

savukārt ķiršu sarkanais fons – tā ir asociācija ar visraksturīgāko skatuves priekškara krāsu.


Teātra kolektīvs ir unikāls – tajā darbojas visdažādāko profesiju un paaudžu pārstāvji, sākot ar jauniešiem, no kuriem vairāki aktiermeistarības pamatus apgūst Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” Teātra nodaļā un studijā.

Katru sezonu tiek veidots viens jauns apjomīgas lugas iestudējums, bet iespēju robežās tiek izrādītas arī iepriekšējās sezonās iestudētās izrādes un paralēli tām tiek veidoti mazāki uzvedumi, piemēram, muzikāli poētiski iestudējumi.


STT darbojas kā izbraukuma teātris, lielākoties iestudējumi skatāmi viesizrādēs dažādās Latvijas vietās,- taču katras sezonas jauniestudējuma pirmizrāde tradicionāli notiek pašu mājās, Siguldas novada Kultūras centrā ( tā rekonstrukcijas laikā Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā, Raiņa ielā 3 ).

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .