VAJADZĪGS MELIS (2016)
”Solījumus dot taču nav nekāda māksla. Nu kā var nesolīt?”
Klāt novembris, kas latviešiem ir tāds kā pārdomu mēnesis. Mēs – Siguldas Tautas teātra kolektīvs, aicinot uz „Vajadzīgs melis” pirmizrādi, kas iestudēta pēc grieķu dramaturga D.Psafasa lugas motīviem, aicinām ne tikai uz pārdomām, bet arī uz drosmīgu reakciju – ironiju, smiekliem un noraidījumu , atpazīstot izrādes personāžu domāšanā un rīcībā klaju cinismu un melus, ar ko slimo Latvijas politiskā elite.
Bieži mēdzam uzdot jautājumu gan paši sev, gan līdzcilvēkiem: ”Kas notiek ar pasauli? Kā risināsies un cik tālu pasaules varenie ļaus notikt lietām un notikumiem, kuri mūs ved postā? Ar ko tas viss beigsies?”
Taču vēl aktuālāks ir kļuvis jautājums: ”Kas notiek Latvijā?”, jo diendienā pārliecināmies, kā raksta Gundega Repše: "Meli ir absolūta Latvijas ikdiena. Tas rada norūpējušos vaigu, zināmu skepsi un bezcerību par to, kā var veidoties Latvijas nākotne dažādās sarežģītās politiskās situācijās, kas var draudēt. Meli mūsu sabiedrībā nekad nav tikuši nicināti. Mums vispār ir tāda īpatnēja vērtību sistēma - mēs mīlam fantomus, burbuļus, kas ir mūsu veiksmes stāsti, kuri balstīti pilnīgos melos. Ir daiļi vārdi, ārišķība, neskarot to, kas notiek ar parastiem cilvēkiem īstenībā. Un pret šiem meliem nav riebuma. Mēs cienām mahinatorus, intrigu vērpējus, shēmotājus.
Latvijā par meliem pieķerti politiķi nekad nav pat atvainojušies, atšķirībā no citām valstīm, kur politiķi par meliem demisionē."
Aicinām kļūt par lieciniekiem situācijai, kādu pats mērķtiecīgi radījis un piedzīvo ievēlētais deputāts Ainārs Rapsis. Lai taptu ievēlēts, priekšvēlēšanu laikā cilvēkiem ir solītas visneticamākās lietas: „ Solījumus dot taču nav nekāda māksla. Nu kā var nesolīt?”. Taču pienāk laiks, kad solījumi jāpilda, bet tas nekādi nav iespējams. Tad nu sākas skarbas problēmas. Izrādās, ka vienīgā izeja rodama, sameklējot vēl lielāku meli un mahinatoru, nekā pats, lai kaut uz brīdi glābtos no atbildības.
Siguldas Tautas teātra pirmizrāde „ Vajadzīgs melis” notiks 20.novembrī plkst. 17.00 Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centra ēkā, Raiņa ielā 3 ( vecajā autoostā ). Esat laipni lūgti viesoties deputāta Aināra Rapša namā!
Paldies par atbalstu Siguldas novada Domei un Kultūras centra darbiniekiem!
STT režisore Ārija Liepiņa – Stūrniece.
Vērtējums par Siguldas Tautas teātra iestudējumu „Vajadzīgs melis”
Literārā materiāla izvēle šajā gadījumā jāatzīst par ļoti veiksmīgu. D. Psafasa luga, pēc kuras motīviem tapusi izrāde, Latvijā praktiski nav pazīstama un ar īpašām literārām vērtībām neizceļas. Taču režisore kopā ar kolektīvu veikusi tik pamatīgu lokalizēšanas un pārveides darbu, ka luga šķiet tieši patlaban un par Latvijas situāciju, akūtajām problēmām uzrakstīta. Šobrīd pat mūsu profesionālajos teātros nav otra tāda iestudējuma, kas tik atklāti un asi – lai arī ar komēdijiskas formas palīdzību – runātu par mūsu politiķu un valstvīru iedibināto tukšo solījumu un melu „sistēmu”.
(10 punkti)
Literārā materiāla izvēle šajā gadījumā jāatzīst par ļoti veiksmīgu. D. Psafasa luga, pēc kuras motīviem tapusi izrāde, Latvijā praktiski nav pazīstama un ar īpašām literārām vērtībām neizceļas. Taču režisore kopā ar kolektīvu veikusi tik pamatīgu lokalizēšanas un pārveides darbu, ka luga šķiet tieši patlaban un par Latvijas situāciju, akūtajām problēmām uzrakstīta. Šobrīd pat mūsu profesionālajos teātros nav otra tāda iestudējuma, kas tik atklāti un asi – lai arī ar komēdijiskas formas palīdzību – runātu par mūsu politiķu un valstvīru iedibināto tukšo solījumu un melu „sistēmu”.
(10 punkti)
Režisora darbs pelna vislielāko uzslavu, jo Ārijai Liepiņai-Stūrniecei izdevies saliedēt ansambli, ko veido atšķirīgas aktieriskās pieredzes un dažādu vecuma grupu dalībnieki. Izrādes pamatdoma, iestāšanās pret „melu kultūru”, tās „virtuoziem” un politiķu savtīgumu pausta skaidri, iestudējums rit raitā, dinamiskā temporitmā, neļaujot atslābt skatītāja uzmanībai. Katram no tēliem atrasta sava krāsa un intonācija, kas kopumā rada izteiksmīgu sabiedrības mikromodeli/šķērsgriezumu. Lai gan izrāde veidota pēc situāciju komēdijas principiem, darbībai attīstoties, aizvien vairāk ir jūtama šīs ikdienišķās komēdijas skumjā, sāpīgā odere: valstī, kur zeļ „meļu kultūra”, ir apdraudēta ne tikai pilsoņu sirdsapziņa un ētika, bet arī valstiskie principi.
(10 punkti)
Aktieru darbs atstāj sabalansēta un varoša ansambļa iespaidu, lai arī dažbrīd bija jūtams pirmizrādes satraukums un vērojama viena otra neveiklība. Pārliecinoši ir galveno lomu atveidotāji – gan Ingo Segliņa kustīgi šaudīgais deputāts Ainārs Rapsis, kas raisa nepārprotamas asociācijas ar ekspolitiķi Eināru Repši, gan veiklais „meļu karalis” Juris Laipiņš Gata Dzērves-Tāluta precīzajā atveidā, gan Indra Osīte deputāta sievas lomā, kuras tēls valdzina ar siltu sievišķību. Ingūna Millere atradusi īpatnu gaitu un krāsas kalpones Sofijas lomai, spējot to pārvērst par īstu „izrādes odziņu” un iezīmēt savu mikrosižetiņu. Tipiskus, iezīmīgus tēlus un raksturus rada Ainārs Andžāns šveicara un miesassarga Bargmaņa lomā, Marģers Skudra kā tukšo solījumu sistēmas upuris, Edžus Segliņš kā Rapšu ģimenes draugs, Ginta Riekstiņa kā kabarē dejotāja Marlēna (pagaidām gan vēl nedaudz pārspilgtinot izteiksmes līdzekļus) un citi.
(8 punkti)
Scenogrāfija/vizuālais noformējums, ko veidojusi jaunā māksliniece Evita Rusova, ir vizuāli atbilstošs un funkcionāli ērts. Ar nedaudzām mēbelēm, trāpīgi izvēlētiem interjera priekšmetiem un lietām radīta it kā neitrāla, bet tomēr konkrēto norises vietu precīzi raksturojoša vide, kur izvērsties aktieru darbībām. Tas, ka skatītāju rindas atrodas tik tuvu spēles laukumam, rada papildus efektu izrādes iedarbībai, jo skatītāji jūtas tieši iesaistīti visā notiekošajā.
(9 punkti)
Izrādes koptēls ir vienots, nesadrumstalots un iedarbīgs. Tā radīšanā būtiska nozīme ir arī piemērotai mūzikai (no UNIMENTAL) un tērpiem (piemēram, Dženijas zaļganzilais/ jūraszaļais tērps ir vienkārši izcils). Iestudējums, lai arī ārēji it kā vieglā formā, uzstāda nesaudzīgu diagnozi mūsu sabiedrībai un runā par vissasāpējušākajiem mūsu dzīves jautājumiem, jo ar šķietami nevainīgiem meliem, kā zināms, sākas visas lielākās nelikumības un krāpšanas. Ar šo iestudējumu Siguldas Tautas teātra kolektīvs apliecina savu māksliniecisko briedumu, ieinteresētību un spēju runāt par problēmām, ar ko saskaramies katru dienu un kas ir patiesi būtiskas. Izrāde „Vajadzīgs melis” noteikti ir pelnījusi tikt izvirzīta uz nākamo reģionālās skates kārtu un, cerams, tiks nominēta arī kā viena no Gada labākajām izrādēm.
(9 punkti)
Kopējais vērtējums: 46 punkti.
Teātra kritiķe Guna Zeltiņa